Trainees Edition
Trainers Edition
Trainees Edition
Trainers Edition
Šīs nodarbības galvenais mērķis ir iepazīstināt studentus ar to, kā atšķirt ziņas no cita mediju satura. Nodarbības sekundārais mērķis ir sniegt vadlīnijas pasniedzējiem, kuri vēlas izmantot nodarbības saturu, lai mācītu savus studentus.
Atbilstoši šiem mērķiem tiek raksturotas ziņu un cita mediju satura, kā reklāmu, popularizēšanas kampaņu, publicitātes materiālu, propagandas, neapstrādātas informācijas un izklaides, definīcijas. Galvenās ziņu īpašības, kas ir būtiskas ziņu atšķiršanai no cita satura un “universālie ziņu noteicēji” (“universal news drivers”) tiks paskaidroti, izmantojot saistītus piemērus. Nodarbībā raksturotas vadlīnijas priekšmeta pasniegšanai.
Studenti, kuri būs sekmīgi apguvuši šo nodarbību, spēs:
Pasniedzēji, kuri būs sekmīgi apguvuši šo nodarbību, iegūs izpratni par vadlīnijām priekšmeta pasniegšanai.
Nodarbība sastāv no šādām daļām:
Galvenie nodarbības mērķi, satura izklāsts un mācību rezultāti ir raksturoti nodarbības apraksta daļā. Saturs ietver visus mācību materiālus un ar saturu saistītos vingrinājumus. Tests sastāv no jautājumiem ar atbilžu variantiem, kas palīdzēs novērtēt studenta sekmes. Informācijas resursi ir dalīti divās sadaļās – izmantotie avoti un ieteicamie avoti tālākai izpētei. Izmantotie avoti ir to materiālu saraksts, kas citēti mācību materiālā; ieteicamie avoti satur papildu informācijas avotus, kurus būtu ieteicams izlasīt.Vadlīnijas studentiem iekļauj instrukcijas un ieteikumus studentiem. Vadlīnijas pasniedzējiem palīdz pasniedzējiem dažādās mācību procesa fāzēs un sniedz noderīgus ieteikumus.
Nepieciešams izlasīt tekstu un izpildīt vingrinājumus. Ieteicamie informācijas avoti var palīdzēt labāk izprast tēmu. Pēc mācību materiāla apgūšanas vēlams izpildīt testu, lai novērtētu savas sekmes.
Vadlīnijas pasniedzējiem ietver padomus un ieteikumus par to, kā izmantot šīs nodarbības saturu, lai iemācītu studentiem par uzticamas informācijas avotiem. Ja nepieciešams, mācību materiālu var pārskatīt vēlreiz.
Ieteicams sagatavot prezentāciju (PowerPoint/Prezi/Canva), kas papildināta ar vizuālajiem materiāliem. Tāpat ieteicams pielāgot nodarbības piemērus un vingrinājumus jautājumiem, kas mērķauditorijai ir pazīstami. Vietējo vai labi zināmu jautājumu izvēle palīdz saglabāt studentu uzmanību.
Studentu iesaistīšanai var noderēt īss tests (3–5 jautājumi), izmantojot platformu Kahoot, vai atsevišķu jautājumu uzdošana, izmantojot Mentimeter. Tests var kalpot gan kā motivējošs instruments, gan kā rīks, ar kura palīdzību iespējams apzināt studentu esošās zināšanas par nodarbības tēmu. Daži jautājumu piemēri:
Mācību procesā var tikt izmantotas dažādas metodes, piemēram:
Lai iesaistītu studentus un vienotos par to, kas tiks apgūts nodarbības laikā, ir lietderīgi uzdot dažus sākotnējos jautājumus par to, kā ziņas atšķir no cita mediju satura. Piemēram, jūs varat studentiem pajautāt: vai jūs varat sniegt piemēru iespējamajām atšķirībām mediju saturā? Iesildīšanās aktivitāte var saturēt šādus elementus:
Pēc aktivitātes pārliecinieties, ka dalībnieki saprot, ka mediju saturs ir atšķirīgs.
Skaidri jānorāda nodarbības mērķis. Pēc iesildīšanās ar jautājumiem būs vieglāk izskaidrot nodarbības mērķus.
Iepazīstinot ar nodarbības saturu, ieklausieties studentos un iedrošiniet viņus aktīvi piedalīties.
Sniedziet nodarbības kopsavilkumu un uzdodiet dažus jautājumus, kas palīdzētu izcelt būtiskāko satura izklāstā un nodarbības vingrinājumos.
Atpazīt vai atšķirt ziņas no cita mediju satura ir ļoti svarīgi, bet ne vienmēr viegli. Mediji ir jebkas, kas darbojas kā kanāls informācijai. Tas var būt jebkas, kas pārraida informāciju no vienas personas vai vietas uz citu (Checkology Glossary, 2021).
Informācijai, kur tiek nodota caur dažādiem mediju veidiem, būtu jābūt “uzticamai”. Uzticamai informācijai ir trīs galvenās īpašības: patiesuma pārbaude, neatkarība un atbildība (Digital Resource Center, 2021). Horniks (Hornik), Andzalone (Anzalone) un Spaikss (Spikes) (2018, 192. lpp.) lieto “informācijas apgabalus” kā ziņu pratības jēdzienu, kas ir paredzēts tam, lai palīdzētu atšķirt dažādu veidu informāciju: žurnālistiku, izklaidi, reklāmu, popularizēšanu, propagandu un neapstrādātu informāciju (skatīt 1. tabulu). Ziņu jeb žurnālistikas apgabals ir vienīgais, kam ir patiesuma pārbaude, neatkarība un atbildība. Ziņām vajadzētu iziet cauri žurnālistikas procesam, kas iekļauj PNA. Lielākajai daļai cita mediju satura nav šo trīs galveno īpašību, un tādēļ reizēm robežas starp atšķirīgu mediju saturu var būt izplūdušas.
Jēdzienu definīcijas (Hornik et al., 2018):
1. tabula: informācijas apgabali
Šī nodarbība palīdzēs studentiem identificēt un izskaidrot ziņu īpašības iepretim citam mediju saturam.
Ziņas ir “sabiedrībai interesējoša savlaicīga informācija, ko izplata un kas ir pakļauta žurnālistikas patiesuma pārbaudes procesam, un par kuru ir tieši atbildīgs neatkarīgs indivīds vai organizācija” (Hornik et al., 2018, 193. lpp.). Ziņām būtu jāinformē auditorija ar godīgas un objektīvas ziņošanas palīdzību, un tām būtu jābūt autora personīgo viedokļu neietekmētām. Reizēm robeža starp ziņām un viedokļiem par šīm ziņām vai starp ziņām un citu mediju saturu var būt izplūdusi. Tikai ziņām ir nepieciešamās patiesuma pārbaudes, neatkarības un atbildības (PNA) īpašības.
Žurnālistika prasa apzinīgas pūles savākt un sniegt informāciju, cik vien precīzi iespējams, izskatīt informāciju un pārbaudīt tās patiesumu. Patiesuma pārbaude ir ilgstoši bijusi būtisks žurnālistikas standarts. Tajā tiek lietoti stingri kritēriji, lai nodrošinātu, ka informācija, kas ir iekļauta stāstos, ir tik precīza, cik vien tas iespējams, uzsverot to, cik būtiski ir atlikt nepārbaudītas informācijas publicēšanu. Patiesība joprojām ir primārais žurnālistikas mērķis gan tradicionālajā, gan pilsoņu žurnālistikā vai to hibrīdkombinācijās. Ja informācija, uz kuru balstās ziņas (un tiek veidoti pilsoņu spriedumi), ir neuzticama, aizdomīga vai pat pilnībā nepatiesa, nav iespējams pastāvēt apzinīgam pilsoniskumam (Perloff, 2020, 58. lpp.).
Tāpat ļoti svarīgi ir būt neatkarīgam no valdības un citiem varas elementiem, gatavojot ziņu saturu. Žurnālistu darbībai būtu jābūt pilnīgi neatkarīgai no jebkura finansētāja vai valsts iestādes (Pickard, 2020, 169. lpp.). Dažādi avoti apstiprina, ka sabiedrisko mediju ekosistēmas radīšana veicina ziņu dažādību un neatkarību, kā arī vairo politiskās zināšanas un demokrātisko līdzdalību. Tāpat sabiedrisko mediju sistēmas vada normatīva apņemšanās nodrošināt, ka visiem sabiedrības locekļiem ir pieeja informācijai un komunikācijas sistēmām (Pickard, 2020, 166. lpp.).
Demokrātijā mediju organizācijām un to žurnālistiem ir dažādu veidu atbildība pret savu auditoriju un sabiedrību. Ja viņi ceļ neslavu kādam vai izrāda necieņu tiesu varai, viņi pēc likuma ir atbildīgi. Ētiskos jautājumos presei ir vairāki pašregulējoši mehānismi, kas var saukt redaktorus pie atbildības, nodrošinot būtisku lēmumu publicēšanu. Mediju organizācijas uzsver, ka arī viņi atbild auditorijas (un reklāmdevēju) priekšā. Lasītāji, skatītāji vai klausītāji var tikt zaudēti noteiktas uzvedības dēļ vai negatīvas sabiedrības reakcijas uz saturu dēļ (Franklin, Hamer, Hanna, Kinsey & Richardson, 2005, 3.–4. lpp.). Žurnālistika, atšķirībā no cita veida informācijas, pieprasa žurnālistiem tiekties pēc neatkarības. Ir maz ticams, ka sabiedrisko attiecību speciālists, kurš strādā organizācijā, izplatīs informāciju, kas varētu likt šai organizācijai izskatīties slikti. Turpretī žurnālists mēģinās pasniegt pilnīgu, pat ja ne pilnīgi pozitīvu, ainu (Potter, 2006, 9. lpp.).
Atbildības piemērs:
Šajā ziņu rakstā The Guardian vēlreiz veic labojumu iepriekšējā rakstā, kuru tā jau bija iepriekš labojusi divreiz, tiecoties pēc precizitātes and godīguma, atsaucoties uz vairākiem nepilnīgas izpētes un ziņošanas gadījumiem.
Avots The Guardian
Atbildības un patiesuma pārbaudes piemērs:
Tālejošākā mea culpa The New York Times redakcija minēja vairākas nepilnības tās sākotnējā ziņošanā par Amerikas Savienoto Valstu iebrukumu Irākā. Neprecīzs, nepilnīgs un nepārbaudīts ziņu saturs tika atzīts un atsaukts.
Avots: The New York Times
Ir trīs faktori, kas nosaka, kas kļūst par ziņām (Digital Resource Center, 2021):
Lai noteiktu, vai informācija ir ziņas vai ne, ir daži faktori, ko dēvē par ziņu vērtībām jeb universālajiem ziņu noteicējiem (Digital Resource Center, 2021; Hornik et al., 2018, 194. lpp.):
Redakcijas vērtējums ir process, ar kura palīdzību plašsaziņas līdzekļa redaktori nosaka, kuri no daudzajiem ik dienas pieejamajiem stāstiem tiks ievietoti medijā un kā un kur tie tiks prezentēti (Digital Resource Center, 2021).
Redaktoriem jāņem vērā tonis (tas var būt humoristisks, nopietns vai akadēmisks, piemēram) un svars (raksta garums un tā novietojums formātā).
Auditorijas vērtējumam un izvēlēm ir liela nozīme, kad tiek pieņemtas redakcijas izvēles ziņu prezentēšanā (Digital Resource Center, 2021).
Popularizēšana ietver reklāmu, publicitāti un propagandu. Popularizēšanas nolūks ir pārliecināt cilvēkus, manipulējot ar informācijas prezentāciju, lai ietekmētu viņu viedokli par šo informāciju. Mērķis ir radīt interesi un pozitīvu viedokli par personu, pasākumu, produktu vai ideju.
Reklāma ir informācija, kas atklāti un tieši mēģina piesaistīt uzmanību reklāmas pircēja produktam, lai potenciāliem pircējiem pārdotu produktu vai pakalpojumu (Hornik et al., 2018, 184. lpp.). Tās mērķis ir panākt, ka tiek veikts tirdzniecības darījums starp pārdevēju un patērētāju.
Reklāmas piemērs:
Šajā televīzijas reklāmā Volkswagen (VW) cer piesaistīt jaunus klientus tā reklamētajam “tīrā dīzeļa” automobilim, sapludinot “vecu sievu tenkas (jeb “netīrās runas”)” ar agrāko “netīrā dīzeļa” VW transportlīdzekli, ko tagad aizvieto “tīrā dīzeļa” VW transportlīdzeklis.
Avots: YouTube Search
Piemērs, kā augstāk redzamā reklāma var tikt uzskatīta par neuzticamu (un šajā gadījumā tīši maldinošu) informāciju atklājas gan zemāk redzamajā preses paziņojumā, ko publicējusi Federālā tirdzniecības komisija (ASV), gan Vides aizsardzības aģentūras (ASV) ziņojumā, kur tā apsūdz Volkswagen tīšā klientu maldināšanā.
Avots: Federal Trade Commision
Publicitāte ir darbības, ar kuru palīdzību kāds mēģina nodrošināt sabiedrības uzmanību produktam, personai vai cilvēku grupai, vai arī informatīvs pasākums, kas veidots, lai uzlabotu personas vai produkta tēlu (Hornik et al., 2018 196. lpp.).
Publicitātes piemērs, ko veidojusi Austrālijas valdība tās vakcinācijas kampaņai pret Covid.
Propaganda is provokatīva informācija, kas tiek plaši izplatīta, lai ietekmētu viedokli par lielākām sociālām struktūrām, tādām kā politiskās kustības, etniskās grupas vai veselas nācijas, lai palīdzētu vai kaitētu konkrētajai struktūrai. Šī informācija neizbēgami ir tendencioza un maldinoša, lai popularizētu viedokli vai ideoloģisko uzstādījumu (Digital Resource Center, 2021; Hornik et al., 2018, 196. lpp.).
Zemāk redzamie tvīti rāda, kā propaganda var tikt lietota no pretējām pusēm vienam pret otru. Iekļauti visi propagandas atslēgas vārdi: palīdzēt/kaitēt, ar nodomu, plaši izplatīts, tendenciozs, maldinošs vai ideoloģisks.
Avots: Forbes
Zemāk atrodamais raksts apskata neprecīzas informācijas lietošanu, lai popularizētu aizspriedumainu uzskatu:
Avots: Yale School of Medicine
Izklaide ziņu pratības kontekstā arī ir informācijas apgabala sastāvdaļa, kas ietver medijus, kas izklaidē (Hornik et al., 2018, 189. lpp.). Izklaide izmanto “māksliniecisko brīvību”, kas ļauj veidotājam izteikt apgalvojumus un izmantot idejas, kas nav nepieciešami pārbaudāmas, pat ja izveidotajā saturā ir apliecinājums, ka tas ir “balstīts patiesos notikumos”.
Zemāk atrodamā televīzijas reklāma apvieno izklaidi ar publicitāti un popularizēšanu. Vecmāmiņa (kura pēc savas būtības ir uzticama, jo viņa ir vecmāmiņa, un kura ir arī šofere kaskadiere) pārliecina iespējamo automašīnas pircēju, ka viņa ir ļoti labi rūpējusies par automašīnu (kamēr realitātē viņa to ir izmantojusi uz pilnu klapi). Šī reklāma ir arī lielisks piemērs “izplūdušām robežām”.
Avots: YouTube
Neapstrādāta informācija ir saturs, kurš nav ticis analizēts, pārbaudīts, rediģēts, paskaidrots vai kontekstualizēts (Checkology Glossary, 2021). Neapstrādātu informāciju bieži augšupielādē anonīmi veidotāji, tādēļ atbildība un patiesuma pārbaude parasti nav piemērojamas (Hornik et al., 2018, 66. lpp.).
Žurnālisti pārbauda neapstrādātu informāciju par notikumu, noņem sarežģīto, rada kontekstu un ziņo. Tomēr tas ne vienmēr ir vienkārši, pat žurnālistiem. Tādēļ ir svarīgi saprast, vai informācija, ar ko sastopamies, ir neapstrādāta, citiem vārdiem sakot, vai tā ir atbilstoši sagatavota, lai to varētu lietot ziņu patērētāji un informācijas lietotāji.
Piemēram, īsā video, kas tika izplatīts tiešsaistē 2019. gada janvārī un tika filmēts netālu no Linkolna memoriāla Vašingtonā, tika parādīts konflikts starp vidusskolas skolēnu no Kentuki un Amerikas pamatiedzīvotāju aktīvistu. Pirmajā ierakstītajā komentārā tika apgalvots, ka citi skolēni izturējās pret aktīvistu necienīgi, pat rasistiski. Papildus pasākuma organizētāji, kas atveda skolēnus uz Vašingtonu, atvainojās par apkaunojošo uzvedību, kas bija redzama video, tvītā (kas vēlāk tika izdzēsts). Taču sākotnējais komentārs diemžēl bija nepilnīgs, tādēļ izplatītā informācija bija neapstrādāta. Vēlāk, kad parādījās citi video, aculiecinieku un liecinieku intervijas, pavērās plašāka aina un izrādījās, ka neapstrādātā informācija, kura nonāca apritē, nebija patiesība (News Literacy Project, 2021).
Izplūdušu robežu gadījumā tiek izmantotas uzticama informācijas avota īpašības, lai maldinātu auditoriju, liekot noticēt kaut kam, kas izskatās pēc īstas žurnālistikas, bet kura realitātē nav PNA. Labs piemērs ir sponsorēts saturs.
Zemāk atrodamais raksts ir piemērs sponsorētam saturam, kas tika publicēts The New York Times.
Avots: The New York Times
Checkology Glossary. (2021). Retrieved from https://checkology.org/everyone/word-wall
Digital Resource Center. (2021). Retrieved from https://digitalresource.center/content/definitions-news
Franklin, B., Hamer, M., Hanna, M., Kinsey, M. & Richardson, J.E. (2005). Key Concepts in Journalism Studies. London: Sage
Hornik, R., Anzalone, J. & Spikes, M. (2018). GetNewsSmart: A Guide to Understanding the Key Concepts of News Literacy. New York: The Center for News Literacy.
News Literacy Project. (2021). New Lit Tips: Raw Information Needs Context for Healthy Consumption. Retrieved from https://newslit.org/tips-tools/raw-information-needs-context/
Perloff, R.M. (2020). The Dynamics of News: Journalism in the 21st-Century Media Milieu. New York: Taylor & Francis.
Pickard, V. (2020). Democracy Without Journalism? Confronting the Misinformation Society. New York: Oxford University Press.
Potter, D. (2006). Handbook of Independent Journalism. Washington, DC: Bureau of International Information Programs, U.S. Department of State.
American Press Institute (2021). Journalism Essentials. Retrieved from https://www.americanpressinstitute.org/journalism-essentials/
Hobbs, R. (2020). Mind Over Media: Propaganda Education for a Digital Age. New York: W.W. Norton & Company.
Native Advertising: Last Week Tonight with John Oliver (HBO) (2014, Aug 4). John Oliver's discussion of native advertising on YouTube.