Nodarbības saturs

Šīs nodarbības galvenais mērķis ir parādīt uztveres mehānismus, kas liek cilvēkiem noticēt misinformācijai; to ir grūti labot, jo tā pastāvīgi ir ap mums; noskaidrot, kas ļautu mazināt misinformācijas ietekmi un izplatīšanos.

Nodarbības sekundārais mērķis ir sniegt vadlīnijas pasniedzējiem, kuri vēlas izmantot nodarbības saturu, lai mācītu savus studentus.

Šie mērķi palīdz izprast uztveres mehānismus, kas liek cilvēkiem noticēt misinformācijai; kas padara misinformāciju noturīgu un; kas ir jāievēro, lai novērstu misinformāciju, kā arī sniegt vadlīnijas kā mācīt šo priekšmetu.

Studenti, kuri būs sekmīgi pabeiguši šo nodarbību spēs:

• izprast uztveres mehānismus, kas liek cilvēkiem noticēt misinformācijai
• izprast uztveres mehānismus, kas padara misinformāciju noturīgu un grūti labojamu
• izprast savus uztveres mehānismus, lai novērstu dezinformācijas ietekmi, kā arī izplatīšanos

Papildus tam pasniedzēji, kuri būs sekmīgi apguvuši šo nodarbību, iegūs izpratni par to, kā nodot tālāk zināšanas par šo tēmu.

Nodarbības struktūra

Nodarbība sastāv no šādām daļām:

• nodarbības apraksts (mērķi, satura izklāsts un mācību rezultāti),
• nodarbības struktūra,
• vadlīnijas studentiem,
• vadlīnijas pasniedzējiem (kā sagatavoties, izmantojamās metodes, ieteikumi),
• saturs (mācību materiāli), 
• tests,

• informācijas resursi (izmantotie avoti, ieteicamie avoti un video).

Galvenie nodarbības mērķi, satura izklāsts un mācību rezultāti ir raksturoti nodarbības apraksta daļā. Saturs ietver visus mācību materiālus. Tests sastāv no jautājumiem ar atbilžu variantiem un apgalvojumiem, par kuriem jāatzīmē, vai tie ir patiesi vai aplami, kas palīdzēs novērtēt studenta sekmes. Informācijas resursi ir dalīti divās sadaļās –  izmantotie avoti un ieteicamie avoti tālākai pētniecībai. Izmantotie avoti ir to materiālu saraksts, kas citēti mācību materiālā. Ieteicamie avoti satur papildu informācijas avotus un video, kurus būtu ieteicams izlasīt un noskatīties, lai labāk izprastu tēmu. Vadlīnijas studentiem iekļauj instrukcijas un ieteikumus studentiem. Vadlīnijas pasniedzējiem palīdz pasniedzējiem dažādās mācību procesa fāzēs un sniedz noderīgus ieteikumus.

Vadlīnijas studentiem

Nepieciešams izlasīt tekstu un noskatīties ieteikto video. Ieteicamie informācijas avoti var palīdzēt labāk izprast tēmu. Pēc mācību materiāla apgūšanas vēlams izpildīt testu, lai novērtētu savas sekmes. Ja nepieciešams, mācību materiālu var pārskatīt atkārtoti.

Vadlīnijas pasniedzējiem

Vadlīnijas pasniedzējiem ietver padomus un ieteikumus, kā pasniegt studentiem nodarbības tēmu.

Sagatavošanās

Sagatavot prezentāciju (PowerPoint/Prezi/Canva) par nodarbības tēmu, kas papildināta ar vizuāliem materiāliem (attēli;  videoklipi) un pārliecinošiem piemēriem. Izvēloties un prezentējot vietējos piemērus (konkrētās valsts) tiem jābūt aktuāliem un labi zināmiem  gadījumiem. Zināmāki un populārāki piemēri labāk nodod vēstījumu.

Darba uzsākšana

Īss tests (3-5 jautājumi), izmantojot platformu Kahoot vai Mentimeter, lai iesaistītu studentus vai pārbaudītu esošās zināšanas.

Izmantojamās metodes

Mācību procesā var izmantot dažādas metodes, piemēram:

• lekcija,
• diskusija,
• darbs grupās,
• pašrefleksija.

Padomi pasniedzējiem

Iesildīšanās

Lai efektīvi iesaistītu dalībniekus mācību procesā un vienotos par to, kas tiks apgūts nodarbības laikā, tās sākumā var uzdot iesildošus jautājumus par nodarbības tēmu. Organizētu grupu darbu, lūdzot studentiem diskutēt par psiholoģiskajiem faktoriem un to ietekmei  misinformācijas izplatīšanā, kas cilvēku padara neaizsargātus pret misinformāciju, kāpēc ticam viltus ziņām, kādēļ ir tik grūti labot misinformāciju.

Pēc diskusijas pārliecinieties, ka studenti izprot cilvēka psiholoģiju un kas tos padara neaizsargātus pret misinformāciju

Nodarbības mērķa paskaidrošana

Nodarbības mērķim jābūt skaidram, šajā gadījumā par uztveres mehānismiem, kas padara cilvēkus neaizsargātus pret misinformāciju; kas padara misinformāciju noturīgu un grūti labojamu un kā novērst dezinformācijas ietekmi un izplatīšanos. Pēc iesildošajiem jautājumiem būs vieglāk izskaidrot nodarbības mērķus.

Nodarbības satura izklāsts

Iepazīstinot ar nodarbības saturu, pārliecinieties, ka mijiedarbojieties ar studentiem un iedrošiniet viņus aktīvi iesaistīties:

• pirms sniedzat pārskatu par uztveres mehānismiem, kas padara cilvēkus neaizsargātus pret misinformāciju, lūdziet studentiem par to sīkāk pastāstīt.
• pirms sniedzat pārskatu par uztveres mehānismiem, kas padara misinformāciju noturīgu un grūti labojamu, lūdziet dalībniekus to sīkāk izskaidrot.
• demonstrējot piemērus, pamatojiet tos ar pierādījumiem (vēlams ar zinātnisku pētījumu rezultātiem).
• pēc visaptveroša pārskata par uztveres mehānismiem, kas saistīti ar misinformācijas uztveri, pajautājiet dalībniekiem, vai uztveres mehānismus var izmantot, lai cīnītos pret misinformāciju, un precizējiet to.

Noslēgums

Sniedziet nodarbības kopsavilkumu un uzdodiet dažus jautājumus, kas palīdzētu izcelt būtiskāko satura izklāstā.

• Pajautājiet studentiem, vai uztveres mehānismu apzināšanās ietekmē misinformācijas uztveri un spēju kontrolēt to.

Pēc diskusijām pārliecinieties, ka studenti saprot, ka dezinformācijas izplatībā  iesaistīti daudzi uztveres mehānismi, tomēr ir arī citi uztveres mehānismi, kurus var izmantot cīņai ar misinformāciju.

Saturs: misinformācijas psiholoģija

Ievads

Mūsdienās, no vienas puses, plašsaziņas līdzekļi un internets sniedz milzīgu daudzumu informācijas, un milzīgs skaits aģentu (piemēram, propagandisti, peļņas meklētāji un troļļi) sacenšas par mūsu domu un jūtu kontroli. (WikiMedia UK, 2017), no otras puses, indivīdam ir pienākums šķirot faktus no izdomājumiem. Tomēr cilvēkiem ir ierobežots laiks, kognitīvie resursi un zema motivācija izprast sarežģītus jautājumus, piemēram, zinātniskos atklājumus vai politiskos notikumus tādēļ maldīgi priekšstati ir izplatīti. Turklāt, tiklīdz veidojas neprecīzi uzskati, tos ir ārkārtīgi grūti izskaust (Ecker, Lewandowsky, Swire, & Chang, 2011, lpp. 570).  Pat pēc tam, kad cilvēki saņem skaidrus un ticamus labojumus, misinformācija turpina ietekmēt viņu argumentāciju. Tam var būt nopietnas sekas. Ticība misinformācijai negatīvi ietekmēt lēmumu pieņemšanu dažādās jomās: izglītībā, veselībā un ekonomikā un tai ir reālas sekas. (Swire-Thompson, & Ecker, 2018, lpp.2 pirms drukā).

Misinformācijas psiholoģija ir saistīta ar domāšanas īsceļiem, faktu jaukšanu un ilūzijām, kas mudina cilvēkus ticēt lietām, kas nav patiesas. Tieši cilvēka psiholoģija padara cilvēkus neaizsargātus pret misinformāciju un ietekmē to, vai labojumi darbojas vai ne (Shane, 2020c).

"Cilvēka smadzeņes attēlotas ar miljoniem mazo nervu" autors Ars Electronica licencēts saskaņā ar CC BY-NC-ND 2.0

Uztveres mehānismi, kas padara cilvēkus neaizsargātus pret misinformāciju

Psiholoģiskās teorijas un to pamatā esošie kognitīvie faktori, kas padara cilvēkus neaizsargātus pret misinformāciju apskatīti zemāk. Lai varētu novērst to kaitīgo ietekmi, ir svarīgi šos faktorus izprast un atšķirt vienu no otra.

Uztveres skopums vai intelektuāls slinkums

Intelektuālais slinkums jeb tā sauktais kognitīvais skopums ir tieksme domāt un risināt problēmas vienkāršākos veidos un izvairīties no sarežģītu izziņas pūļu tērēšanas neatkarīgi no inteliģences (Cognitive miser, 2020). 

Šis termins attiecas uz "psiholoģiskiem mehānismiem, kas ietaupa laiku un pūles, kas tiek tērētas informācijas apstrādei, vienkāršojot sociālo realitāti, kas pretējā gadījumā pārņemtu" cilvēku "kognitīvās spējas ar savu sarežģītību" (Cognitive miser, 2021).

 Lai gan kognitīvā skopums palīdz cilvēkiem efektīvi izmantot savas smadzenes, tas arī liek cilvēkiem nepielikt pietiekami daudz izziņas pūļu, kad tas ir nepieciešams, piemēram, domājot par to, vai kaut kas, ko viņi redz ziņās ir patiess (Shane, 2020c).

Apmierinātība

“Apmierinātība ir tāda informācijas atlase, kas ir “pietiekami laba”, lai apmierinātu pamatvajadzības, vai pirmās “pieņemamās atbildes” izvēle uz jautājumu vai problēmas risinājumu” (Cooke, 2018). Tas ir viens no ierobežotas racionalitātes veidiem, un tas liek cilvēkiem neizmantot visus savus kognitīvos resursus, lai iegūtu optimālus rezultātus, bet gan izmantot tikai tik daudz, lai nodrošinātu pietiekami optimālu rezultātu atbilstoši kontekstam (Metzger & Flanagin, 2013, lpp. 213).

“Apmierinātību var izraisīt vairāki faktori, piemēram, intelektuāls slinkums; nevēlēšanās vai nespēja tikt galā ar informācijas pārslodzi; nav nepieciešamo informācijas novērtēšanas prasmju. Neatkarīgi no iemesla, tas veicina nepareizas/dezinformācijas izplatību, ļaujot zemas kvalitātes informācijai palikt apritē un tikt izplatītai (Cooke, 2018).

Duālā procesa domāšanas teorija (Dual Process Theory)

Duālā procesa domāšanas teorijā līdzās pastāv divas dažādas domāšanas sistēmas, proti, ātra domāšana un lēna domāšana. Vispārīgi runājot, ātra domāšana ir ātra, automātiska, bez piepūles, asociatīva un uz emocijām balstīta spriešanas forma. Gluži pretēji, lēna domāšana ir pārdomāts un mērķtiecīgs process, kas prasa piepūli un kognitīvo resursu izmantošanu, kura pamatā ir simboliska un abstrakta noteikumu manipulācija (Gronchi & Giovannelli, 2018).

Tā kā cilvēkiem ir tendence uz kognitīvu skopumu, cilvēki parasti izmanto ātru, automātisku informācijas apstrādi, kas rada misinformācijas risku divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, jo vieglāk kaut kas ir apstrādāts, jo lielāka iespēja, ka tas tiek uzskatīts par patiesu. Ātri un vienkārši spriedumi bieži vien šķiet pareizi pat tad, ja tie nav tādi. Otrkārt, tā efektivitāte, var palaist garām detaļas, kas dažkārt var būt ļoti svarīgas. Piemēram, kāds var atcerēties kaut ko, ko viņš/viņa lasījis internetā, bet aizmirst, ka tas tika atmaskots (Shane, 2020c).

"Domātājs" autors Dano licencēts saskaņā ar CC BY 2.0

Heiristika (Heiristics)

Heiristika ir domu īsceļi, kas atvieglo lēmuma pieņemšanas kognitīvo slodzi (Heuristic, 2021). Heiristika ļauj cilvēkiem ātri un efektīvi atrisināt problēmas un pieņemt spriedumus (Cherry, 2021). Pētījumi pierāda, ka heiristikai ir svarīga funkcija, palīdzot cilvēkiem efektīvi tikt galā ar milzīgo informācijas daudzumu un lēmumiem, ar kuriem viņi saskaras ikdienā (Metzger & Flanagin, 2013, lpp. 214).

 Lai gan heiristika palīdz paātrināt problēmu risināšanu un lēmumu pieņemšanas procesu, tā var rasties kļūdas. Tās var izraisīt kognitīvus aizspriedumus, neprecīzus spriedumus un nepareizus secinājumus. Paļaušanās uz esošu heiristiku var arī apgrūtināt alternatīvu risinājumu saskatīšanu vai jaunu ideju rašanos. Heiristika arī veicina aizspriedumus un stereotipu veidošanos (Cherry, 2021).

Kognitīvā disonanse (Cognitive Dissonance)

Kognitīvā disonanse (uztveres neatbilstība) raksturo cilvēka garīgo diskomfortu, ko izraisa situācija, kurā viņš/viņa saskaras ar faktiem, kas ir pretrunā viņa uzskatiem, priekšstatiem un vērtībām. Kognitīvās disonanses teorijā pieņem, ka cilvēki tiecas pēc iekšējas psiholoģiskas konsekvences. Tādējādi, kad ir disonanse, viņi cenšas to samazināt un panākt līdzskaņu. Turklāt aktīvi izvairās no situācijām un informācijas, kas varētu palielināt disonansi (Taddicken & Wolff, 2020, lpp. 207). Kognitīvā disonanse var likt cilvēkiem noraidīt ticamu informāciju, lai mazinātu disonansi (Shane, 2020c).

"Disonance" autors hernanpba licencēts saskaņā ar CC BY-SA 2.0

Apstiprinājuma aizspriedums (Confirmation Bias)

Vienas no daudzajiem kognitīvajiem procesiem ir apstiprinājuma aizspriedums, kas ir pierādījumu meklēšana vai interpretācija tādos veidos, kas ir daļēji saistīti ar esošajiem uzskatiem un cerībām un to var uzskatīt par problemātisku cilvēka spriešanas aspektu (Nickerson, 1998, lpp.175).  Citiem vārdiem sakot, tieksme meklēt un ticēt informācijai, kas jau apstiprina esošos domāšanas modeļus, iepriekšējās zināšanas un uzskatus, pretstatā informācijas meklēšanai no dažādiem potenciāli pretrunīgiem avotiem (Cooke, 2018).

Dezinformācijas izplatītāji var izmantot šo tendenci, lai pastiprinātu esošos uzskatus (Shane, 2020c). Daudzi empīriski pierādījumi apstiprina domu, ka apstiprinājuma aizspriedums ir plaši izplatīts un spēcīgi izpaužas dažādos veidos. Pierādījumi apstiprina viedokli, ka, tiklīdz persona ir pieņēmusi nostāju kādā jautājumā, tās galvenais mērķis kļūst par šīs pozīcijas aizstāvētāju vai attaisnotāju. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai attieksme pret jautājumu ir bijusi objektīva pirms nostājas, tā pēc tam var kļūt neobjektīva (Nickerson, 1998, lpp.177).

Motivēts pamatojums (Motivated Reasoning)

Motivēts pamatojums ir spriešanas veids, kurā cilvēki piekļūst, konstruē un novērtē argumentus neobjektīvi, lai nonāktu pie vēlamā secinājuma. Cilvēki izmanto spriešanas stratēģijas, kas ļauj izdarīt secinājumus, ko viņi vēlas dzirdēt (Motivated Reasoning, n.d.). Citiem vārdiem sakot, cilvēki izmanto savas spriešanas prasmes, lai ticētu tam, kam viņi vēlas ticēt, nevis meklētu patiesību. Cilvēku racionālās spējas, nevis slinka vai iracionāla domāšana, var veidot misinformētu pārliecību (Shane, 2020c).

Informācijas apstrādes ātrums (Fluency)

Informācijas apstrādes ātrums attiecas uz to, cik viegli cilvēki apstrādā informāciju. “Atkārtota darbība palielina ātrumu, ar kādu šī informācija tiek apstrādāta. Palielināts informācijas apstrādes ātrums, savukārt, palielina varbūtību, ka apgalvojums tiek uzskatīts par patiesu” (Reber & Unkelbach, 2010, lpp. 563). Cilvēki, visticamāk, tic tādai patiesībai, kuru viņi ātri varēs apstrādāt (Shane, 2020c).

 Viens no apstrādes ātruma noteicošajiem faktoriem ir atkārtošana. "Kad cilvēki dzird vai redz paziņojumus atkārtoti, viņi uzskata, ka šis apgalvojums, visticamāk, ir patiess nekā jauni apgalvojumi, ar kuriem viņi nekad iepriekš nav saskārušies" (Reber & Unkelbach, 2010, lpp. 564). Jau iepriekš dzirdētas lietas prātā tiek apstrādātas vieglāk, un tāpēc tām cilvēki tic. Atkārtošana palielina efektu. Tātad, pat ja informācija tiek atmaskota, oriģinālā apgalvojuma atkārtošana var padarīt to pazīstamāku, ātrāk apstrādājamu un ticamāku (Shane, 2020c).

Selektīva iedarbība un selektīva izvairīšanās (Selective Exposure and Selective Avoidance)

Termini “selektīva iedarbība” un “selektīva izvairīšanās” “tiek lietoti, lai aprakstītu uzvedību, kurā persona aktīvi meklē informāciju, kas apstiprina viņa uzskatus, un izvairās no informācijas, kas viņu izaicina. Sociālajos medijos selektīvu izvairīšanos var viegli veikt, noņemot vai paslēpjot nevēlamu saturu/personas (Malinen, Koivula, Keipi & Koiranen, 2018, lpp. 351) savukārt selektīvo iedarbību var veikt filtrējot. Selektīvo iedarbību veic arī automātiski algoritmiskā filtrēšana (Wardle & Derakhshan, 2017, lpp. 47).

"Es tevi neredzu…." autors tropical.pete licencēts saskaņā ar CC BY-SA 2.0

Pastāv daudz skaidrojumu par to, kāpēc notiek selektīva iedarbība. Stroud (2017, lpp. 3-4) savā pārskatā norāda, ka kognitīvā disonanse, motivēts pamatojums, apstiprinājuma aizspriedums, informācijas apstrādes ātrums un kognitīvais skopums ir daži no mehānismiem, kas darbojas saskaņoti dažādos apstākļos.

Plurālistiskā vienaldzība pret viltus vienprātības efektu (Pluralistic Ignorance vs False Consensus Effect)

Plurālistiskā vienaldzība ir izpratnes trūkums par to kā sabiedrība domā un kam tic. Pastāv atšķirība starp ticības faktisko izplatību sabiedrībā un to, ko cilvēki šajā sabiedrībā domā un kam tic citi (Lewandowsky, Ecker, Seifers, Schwarz &  Cook, 2012, lpp. 113). Tas var likt cilvēkiem nepareizi domāt, ka citu viedoklis ir vairākumā, lai gan patiesībā to pārstāv ļoti maza cilvēku grupa. Misinformācijas atspēkošana (piemēram, sazvērestības teorijas), var likt šiem uzskatiem šķist populārākiem nekā tie patiesībā ir (Shane, 2020c).

Viltus vienprātības efekts ir plurālistiskās vienaldzības otrā puse (Lewandowsky, Ecker, Seifers, Schwarz &  Cook, 2012, lpp. 113). Šajā gadījumā cilvēki pārvērtē, cik daudz citu cilvēku dalās ar saviem uzskatiem (Shane, 2020c).

Piemērs: plurālistiskās vienaldzības apmērs var būt pārsteidzošs

Pētījuma respondenti vērtējot kopienas atbalstu Austrālijas pamat iedzīvotājiem, secināja, ka negatīvā viedokļa respondenti savos aprēķinos bija ievērojami neprecīzāki nekā pozitīvā viedokļa respondenti (Pedersen, Griffiths, & Watt, 2008). Lai gan tika konstatēts, ka tikai 1,8% austrāliešu bija izteikti negatīva attieksme pret aborigēniem, šie daži cilvēki domāja, ka 69% no visiem austrāļiem (un 79% viņu draugu) domā līdzīgi (Pedersen, Griffiths, & Watt, 2008; Lewandowsky, Ecker, Seifers, Schwarz &  Cook, 2012).

"Austrālijas aborigēnu dejotāji" autors NAPARAZZI licencēts saskaņā ar CC BY-SA 2.0  

Trešās personas efekts (Third-person Effect)

Trešās personas efekts apraksta personas, kuras uztver plašsaziņas līdzekļu ziņojumus domājot ka ziņām ir lielāka ietekme uz citiem cilvēkiem, nevis uz viņiem pašiem (Salwen & Dupagne, 1999, lpp. 523). Pētījumu rezultāti liecina, ka cilvēki sevi vērtē augstāk identificējot dezinformāciju, ja salīdzina ar pārējiem sabiedrības locekļiem. Tas nozīmē, ka cilvēki maldīgi sevi uzskata par pasargātiem no dezinformācijas un nespēj rīkoties atbilstoši (Stefanita, Corbu & Buturoiu, 2018, lpp. 6; Shane, 2020c).

Pseido-dziļa muļķību uztvere (Pseudo-profound Bullshit Receptivity)

Muļķību uztvere ir kā cilvēks uztver informāciju kurai ir mazs sakars ar patiesību (piemēram, bezjēdzīgas klišejas) (Shane, 2020c). "Pseido-dziļa muļķība var šķist dziļi pētīta, bet tai nav pamatota seguma" (Dolan, 2019). Tā atšķiras no meliem, kas apzināti ir pretrunā patiesībai. Pētījumu rezultāti liecina, ka analītiskā domāšana padara cilvēkus mazāk uzņēmīgus pret viltus ziņām, bet cilvēki kuri uztver vairāk muļķības tic vairāk arī viltus ziņām (Pennycook & Rand, 2020).

Pseido-dziļas muļķības piemērs (Example of Pseudo-profound Bullshit Sentence)

"Mēs atrodamies augstfrekvences un savstarpējo saistību (interconnectedness) uzplaukumā, kas ļaus mums piekļūt pašai kvantu zupai" (“We are in the midst of a high-frequency blossoming of interconnectedness that will give us access to the quantum soup itself”) (Dolan, 2019) 

Kognitīvie mehānismi, kas padara misinformāciju noturīgu un grūti labojamu

Misinformācija var novest pie nepareizu lēmumu pieņemšanas, tā ir pastāvīga un grūti labojama. Misinformācijas atmaskošana ir svarīgs zinātnisks un valsts politikas mērķis, tomēr misinformācijas labošanas process ir sarežģīts un joprojām nav pilnībā izprotams (Chan, Jones, Jamieson, & Albarracín, 2017, lpp. 1531). 

 Kad cilvēki ir pakļauti misinformācijai to ir grūti aizmirst (Shane, 2020b). Pētījumu rezultāti liecina, ka noturība ir spēcīgāka un atmaskošanas efekts ir vājāks, ja auditorija radīja iemeslus, lai atbalstītu sākotnējo misinformāciju (Chan, Jones, Jamieson, & Albarracín, 2017, lpp. 1531). 

Piemēri

1.piemērs: plaši izplatīta nepareiza izpratne par Zika vīrusa uzliesmojumu Brazīlijā

Slimību epidēmijas uzliesmojumi bieži rada sazvērestības teorijas un nepareizus priekšstatus, kas maldina cilvēkus par riskiem, ar kuriem viņi saskaras, un par to, kā vislabāk sevi aizsargāt. Baumas, ka ģenētiski modificētie odi izraisīja Zika vīrusa uzliesmojumu Brazīlijā, ir misinformācija. Izvirzīto apgalvojumu neatbalsta zinātniski pierādījumi (Schipani, 2016). Tomēr sabiedrības pētījuma rezultāti liecināja, ka sazvērestības teorijas un citi nepareizi priekšstati par Zika vīrusu bija plaši izplatīti un patiesa informācija par to nemainīja cilvēku domas par nepatiesajiem apgalvojumiem (Carey, Chi, Flynn, Nyhan & Zeitzoff, 2020, lpp. 1).

"Ods, kurš pārnēsā malāriju" autors NIAID licencēts saskaņā ar CC BY 2.0

2.piemērs: nepamatots apgalvojums par saikni starp autismu un bērnu vakcīnām

Apvienotajā Karalistē 1998. gadā tika veikts pētījums, kas piedēvēja saikni starp bērnu vakcīnu un autismu, šis pētījums izraisīja ievērojamas bažas plašai sabiedrības daļai par vakcīnu drošību. Apvienotās Karalistes Veselības departaments un vairākas citas veselības organizācijas nekavējoties norādīja uz pierādījumu trūkumu šādiem apgalvojumiem un mudināja vecākus neatteikties no bērnu vakcinēšanas. Plašsaziņas līdzekļi pēc tam plaši ziņoja, ka neviens no sākotnējiem apgalvojumiem nav bijis patiess. Tomēr 2002. gadā no 20% līdz 25% sabiedrības turpināja ticēt vakcīnas un autisma saistībai, un vēl joprojām 39% līdz 53% uzskata, ka abu pušu pierādījumi ir vienādi spēcīgi (Lewandowsky, Ecker, Seifers, Schwarz &  Cook, 2012). Neskatoties uz centieniem atmaskot šo mītu tas izraisījis ar vakcīnu novēršamu slimību pieaugumu, vakcinācijas līmeņa samazināšanos ne tikai Apvienotajā Karalistē, bet arī citur pasaulē (Swire-Thompson, & Ecker, 2018; Newport, 2015; Chan, Jones, Jamieson, & Albarracín, 2017; Larson, Cooper, Eskola, Katz & Ratzan, 2011).

"Poliomielīta vakcīna" autors Sanofi Pasteur licencēts saskaņā ar CC BY-NC-ND 2.0 

3.piemērs. Vairāk nekā ceturtdaļai sabiedrības ir šaubas par Obamas pilsonību

Grupa, kas pazīstama kā “dzimtie” (“birthers”), apgalvoja, ka ASV 44. prezidents Baraks Obama ir dzimis ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm (daži apgalvo, ka viņa tēva dzimtenē Kenijā) un tāpēc konstitucionāli viņam nebija tiesību ieņemt prezidenta amatu. Lai gan tika publiskoti neapstrīdami pierādījumi, piemēram, prezidenta dzimšanas apliecības kopija un dzimšanas paziņojumi vietējos laikrakstos, toreizējās aptaujas liecināja, ka šiem apgalvojumiem plaši ticēja ievērojama sabiedrības daļa, tomēr vairāk nekā ceturtā daļa sabiedrības turpināja šaubīties par Obamas pilsonību (Travis, 2010; Lewandowsky, Ecker, Seifers, Schwarz &  Cook, 2012).

Nepārtrauktās ietekmes efekts (The Continued Influence Effect)

Misinformācija turpina ietekmēt cilvēkus pat pēc tam, kad tā ir izlabota. Tā savā ziņā ir labojumu neveiksme (Shane, 2020b). Pētījumi rāda, ka misinformācijas sekas "ir ārkārtīgi grūti atgriezt to cilvēku uzskatus, kuri bijuši pakļauti misinformācijai, tādā pašā līmenī kā tiem, kuri nekad nav bijuši pakļauti misinformācijai." (Lewandowsky, Ecker, Seifers, Schwarz & Cook, 2012, lpp.114). Labojumi bieži neizdodas, jo misinformāciju, pat ja to izskaidro atmaskošanas kontekstā, vēlāk var atcerēties kā faktu. Tas nozīmē, ka cilvēki atceras informāciju, bet aizmirst, ka tā ir izlabota (Shane, 2020b).

 Domāšanas modeļi (Mental Models)

Domāšanas modelis ir ietvars notikušā izpratnei (Shane, 2020b). "Pētījumi par domāšanas modeļiem liecina, ka efektīvam atmaskošanas ziņojumam jābūt pietiekami detalizētam, lai adresāti varētu atteikties no sākotnējās informācijas par labu jaunajam modelim. Ziņojumi, kas vienkārši izklāsta sākotnējo informāciju kā nepareizu, atstāj lasītāju neziņā nespējot atcerēties, kas bija nepareizi. Līdz ar to neveidojas jauns domu modelis, lai izprastu informāciju (Chan, Jones, Jamieson, & Albarracín, 2017, lpp. 1532). Ir nepieciešams piedāvāt labi argumentētu, detalizētu atmaskošanas ziņojumu, lai samazinātu dezinformācijas noturību, ļaujot izveidot jaunu domāšanas modeli (Chan, Jones, Jamieson, & Albarracín, 2017, lpp. 1532).

 Netiešās patiesības efekts (The Implied Truth Effect)

Netiešās patiesības efekts ir tad, kad kaut kas šķiet patiess, jo tas nav izlabots (Shane, 2020b).  Mēģinot cīnīties ar misinformāciju, jābrīdina cilvēks, ka nepieciešams iesaistīt trešo pusi (piemēram, faktu pārbaudē) ir jāpārbauda informācija un tā jāprecizē vai jāapstrīd. Tomēr nav iespējams pārbaudīt pat visus faktus virsrakstos (vai pat lielāko daļu), šī problēma rada milzīgus izaicinājumus. Rezultātā tikai daļai no visas misinformācijas tiek veiksmīgi marķēta ar brīdinājumiem. Brīdinājuma neesamībai ir divas nozīmes: vai nu attiecīgais virsraksts vēl nav pārbaudīts, vai arī tas ir pārbaudīts. Pētījumi liecina, ka cilvēki izdara pēdējo secinājumu, tāpēc marķējot dažas viltus ziņas rodas maldīgs priekšstats, ka nemarķētie virsraksti tiek uzskatīti par pārbaudītiem un precīzākiem, kaut arī tie ir viltus ziņas (Pennycook, Bear, Collins & Rand, in press). Pierādījumi liecina, ka netiešās patiesības efekts pastāv, ja dažos sociālo mediju ierakstos tiek marķēta misinformācija, bet citos ne (Shane, 2020b).

Sabojātas patiesības efekts (Tainted Truth Effect)

Sabojātas patiesības efekts ir tad, ka labojumi liek cilvēkiem sākt šaubīties arī par patiesu informāciju. Pastāv risks, ka labojumi un brīdinājumi rada vispārēju neuzticību tam, kādu informāciju cilvēki patērē no plašsaziņas līdzekļiem (Shane, 2020b). Pētījumu rezultāti pierāda, ka retrospektīvi, nepamatoti brīdinājumi par misinformāciju piesārņo ziņas un liek cilvēkiem uztvert ziņas kā mazāk ticamas. Nepamatotas misinformācijas brīdinājumu radītā pieaugošā skepse liek cilvēkiem neticēt informācijai, kas patiesībā bija precīza (Freeze, Baumgartner, Bruno, Gunderson, Olin, Ross & Szafran, 2020).

Atkārtošana (Repetition)

Atkārtošana izraisa atpazīšanu, un atpazīšana ir vēl viens spēcīgs pārliecinošs faktors, kas noved pie pieņēmuma, ka informācija ir patiesa (Paul & Matthews, 2016, lp.4). Atkārtošana ir efektīvs paņēmiens, kā likt cilvēkiem noticēt misinformācijai. Jo biežāk ar kādu viedokli ir nācies sastapties pagātnē, jo pieejamāks tas paliek atmiņā un jo pazīstamāks šķiet, kad ar to sastopas vēlreiz (Weaver, Garcia, Schwarz & Miller, 2007, lpp. 821). Stray apgalvo, ka ziņojuma saņemšana vairākos veidos un no vairākiem avotiem palielina ziņojuma uztveres ticamību, īpaši, ja izplatītājs ir kāds, kuru saņēmējs jau pazīst (piemēram, draugi un ģimene) (Stray, 2017; Wardle & Derakhshan, 2017, lpp. 46).

"Atkārtošanās pludmalē" autors Vincent_AF licencēts saskaņā ar CC BY-SA 2.0

Ir pierādījumi, ka viena un tā paša viedokļa atkārtošana liek cilvēkiem izdarīt nepareizu secinājumu, ka viedoklis ir plaši izplatīts, pat ja visi atkārtojumi nāk no viena un tā paša runātāja (Weaver, Garcia, Schwarz & Miller, 2007, lpp. 822). Tādām norādēm kā “apstiprināšana” ir spēcīga ietekme uz cilvēku spriedumiem par uzticamību, kas ir īpaši problemātiska sociālajos saziņas līdzekļos izmantojot paņēmienus (piemēram, robotprogrammatūras, kas automātiski atzīmē stāstus ar “patīk” vai “kopīgo”), kas var radīt maldīgu satura popularitātes sajūtu (Wardle & Derakhshan, 2017, lpp. 46). 

Iluzoras patiesības efekts (Illusory Truth Effect)

Iluzoras patiesības efekts rodas, ja jau zināma informācija (informācija ir iepriekš apstrādāta un redzēta) liek tai šķist patiesai, kaut arī tā nav (Shane, 2020b). Pierādījumi liecina, ka pat vienreiz saņemot informāciju uztverē palielinās tās ticamība. Neskatoties uz zemo vispārējās ticamības līmeni, ja stāsti ir marķēti kā patiesi un fakti ir pārbaudīti vai tie neatbilst lasītāja pasaules uzskatiem tomēr rodas “iluzorais patiesības efekts” viltus ziņu virsrakstiem (Pennycook, Cannon & Rand, 2018). 

Atgriezeniskais efekts (The Backfire Effect)

Atgriezeniskais efekts ir kad labojumi stiprina ticamību misinformācijai (Shane, 2020b). Tad, kad apgalvojums saskan ar kāda cilvēka uzskatiem, pasakot viņam, ka tas ir nepareizi, viņi tam ticēt vēl spēcīgāk (Sippit, 2019). Tas ir visvairāk apstrīdētais psiholoģiskais koncepts saistībā ar misinformāciju (Shane, 2020b). Jo tas liek domāt, ka faktu pārbaudes ir neefektīvas vai pat neproduktīvas. Literatūrā pastāv diskusijas par to, vai vispār pastāv atgriezeniskais efekts. Pētījumi dažādos avotos liecina, ka atgriezeniskais efekts patiesībā ir reti sastopams, un faktu pārbaude palīdz informēt cilvēkus (Sippit, 2019).

Atgriezeniskā efekta jēdziens ir sadalīts sīkāk: pārspīlētais atgriezeniskais efekts; pasaules skatījuma atgriezeniskais efekts un atpazīšanas atgriezeniskais efekts. 

Pārspīlētais atgriezeniskais efekts ir kad misinformācija ir ticamāka kā pārāk sarežģīts labojums. Tas noved pie atgriezeniskā efekta, kas palielina ticamību misinformācijai (Shane, 2020b). Pasaules skatījuma atgriezeniskais efekts notiek, kad cilvēki ir motivēti aizstāvēt savus pasaules uzskatus tādēļ, ka labojumi neatbilst viņa vērtībām un pasaules skatījumam. Tādēļ cilvēks noraida labojumus, jo tie nesakrīt ar viņa pasaules skatījumu un tādējādi tiek stiprināta viņa sākotnējā pārliecība (Swire-Thompson, DeGutis & Lazer, 2020; Shane, 2020b). Atšķirībā no pasaules skatījuma atgriezeniskā efekta mehānismiem atpazīšanas atgriezeniskais  efekts rodas, ja labojuma ietvaros tiek atkārtota misinformācija (Swire-Thompson, DeGutis & Lazer, 2020). Atpazīšanas atgriezenisko efektu raksturo labojumi, kas atkārtojot nepatiesības, padara tos pazīstamākus un līdz ar to ticamākus (Shane, 2020b).

Kā izmantot kognitīvos mehānismus, lai novērstu dezinformācijas ietekmi un izplatīšanos

Nodaļā ir apskatīti psiholoģiskie jēdzieni, kas attiecas uz misinformācijas novēršanu un garīgās noturības veidošanu.

Skepse

Skepse ir manipulācijas potenciāls un vēlme precīzi izprast un saprast patiesību (Shane, 2020a). Skepse mazina misinformācijas ietekmi, jo tā ietver vairākus kognitīvos procesus kuri tiek izmantota vērtējot informāciju (izsverot gan misinformācijas un labojumu patiesumu). "Spēja saglabāt šaubas, apšaubīt pierādījumus un rūpīgi pārbaudīt sākotnējos datus, pat ja tie atbilst cilvēka pasaules uzskatam, palīdz izvairīties no paļaušanās uz dezinformāciju, taču tas ir grūts uzdevums” (Swire-Thompson, & Ecker, 2018).

Modrība

Modrība ir paaugstināta izpratne par misinformācijas ietekmi (Shane, 2020a). Pētījuma rezultāti liecina, ka modrības veicināšana (piemēram, brīdinot cilvēkus par misinformācijas ietekmi vai ilgstošās misinformācijas efektu) varētu būt vēl viens efektīvs veids, kā samazināt paļaušanos uz misinformāciju, taču tās efektivitāte var būt ierobežota (Ecker, Lewandowsky & Tang, 2010, lpp. 1094).

Analītiskā domāšana 

"Analītiskā domāšana, ir kognitīvs process, kas ietver pārdomātu izvērtēšanu (spriešanu), nevis ātrus, intuitīvus spriedumus" (Shane, 2020a). Misinformācijas pētnieki secinājuši, ka analītiskā domāšana palīdz atklāt patiesību ziņu virsrakstu kontekstā (Bago, Rand & Pennycook, 2020, lpp.2; Shane, 2020a).

Lēna informācijas apstrāde (Friction)

Lēna informācijas apstrāde ir pretstats ātrai informācijas apstrādei, informācijas apstrādē tiek pieslēgts sarežģīts domāšanas process (Shane, 2020a). Pētījumu rezultāti liecina, pirms informācijas kopīgošanas sociālajos medijos izmantot “lēnas informācijas apstrādes” procesu (t.i., izmantot pauzi pārdomājot informāciju) tas uzlabos  informācijas kvalitāti sociālajos medijos un samazinās dezinformācijas izplatīšanos (Fazio, 2020, lpp.1). Ieteicam pirms kopīgošanas un dalīšanās izvērtēt un pārdomāt informāciju, citiem vārdiem sakot, ja cilvēki tiek mudināti apstāties un apsvērt publicētā satura precizitāti un kvalitāti, viņi mazāk izplatīs misinformāciju (Fazio, 2020, lpp.2).

Inokulācija, jeb vakcinēšana (Inoculation)

Ņemot vērā grūtības, kas saistītas ar misinformācijas labošanu pēc apstrādes, alternatīva pieeja ir neitralizēt iespējamo misinformāciju pirms tās kodēšanas (Cook, Lewandowsky & Ecker, 2017, lpp. 4). 

Inokulācija "attiecas uz metodēm, kas veido preventīvu pretestību misinformācijai. Tāpat kā vakcīna, tā darbojas, pakļaujot cilvēkus misinformācijas piemēriem vai misinformācijas paņēmieniem, lai palīdzētu viņiem tos atpazīt un noraidīt nākotnē. (Shane, 2020a). Ir konstatēts, ka inokulācija ir efektīva samazinot ticību sazvērestības teorijām un palielinot ticību zinātniskiem atklājumiem un vienprātībai  (Cook, Lewandowsky & Ecker, 2017, lpp.4). 

Pamudunājumi (Nudges)

Pamudinājumi ir nelieli mudinājumi, kas norāda domāt analītiski. Šis jēdziens radies no uzvedības zinātnes (Shane, 2020a). Runājot par noturības veidošanu pret misinformāciju, mudinājumi parasti vedina pieslēgt analītisko domāšanu. Nesen veikts pētījums atklāj, ka cilvēku mudināšana padomāt par precizitāti pirms dalīšanās ar misinformāciju ievērojami uzlabo cilvēku izpratni par to, vai tā ir patiesība (Pennycook, McPhetres, Zhang, Lu, & Rand, 2020). 

Vingrinājumi

Tests

Izmantotie informācijas avoti

Bago, B., Rand, D. G., & Pennycook, G. (2020). Fake news, fast and slow: Deliberation reduces belief in false (but not true) news headlines. Journal of Experimental Psychology: General. 

Carey, J.M., Chi, V., Flynn, D.J., Nyhan, B. & Zeitzoff, T. (2020). The effects of corrective information about disease epidemics and outbreaks: Evidence from Zika and yellow fever in Brazil. Science Advances, 6(5), eaaw7449. DOI: 10.1126/sciadv.aaw7449.

Chan, M. S., Jones, C. R., Jamieson, K. H. & Albarracín, D. (2017). Debunking: A meta-analysis of the psychological efficacy of messages countering misinformation. Psychological Science, 28(11), 1531–1546.

Cherry, K. (2021). Heuristics and cognitive biases. Verywellmind. 

Cognitive miser (2020). Wikipedia. 

Cognitive miser (2021). Oxford Reference. Oxford University Press. 

Cook, J., Lewandowsky, S. & Ecker, U.K.H. (2017). Neutralizing misinformation through inoculation: Exposing misleading argumentation techniques reduces their influence. PLOS ONE, 12(5), e0175799. 

Cooke, N. (2018). Fake news and alternative facts: Information literacy in a post-truth era. ALA.

Dolan, E. W. (2019). Swedish study: Bullshit receptivity is robustly linked to social conservatism — and support for the Green Party.  PsyPost. 

Ecker, U., Lewandowsky, S., Swire, B., & Chang, D. (2011). Correcting false information in memory: Manipulating the strength of misinformation encoding and its retraction. Psychonomic Bulletin & Review, 18, 570–578.

Ecker, U., Lewandowsky, S., & Tang, D. T. W. (2010). Explicit warnings reduce but do not eliminate the continued influence of misinformation. Memory and Cognition, 38(8), 1087-1100. 

Fazio, L. (2020). Pausing to consider why a headline is true or false can help reduce the sharing of false news. Harvard Kennedy School Misinformation Review. 10.37016/mr-2020-009.  

Freeze, M., Baumgartner, M., Bruno, P., Gunderson, J., Olin, J., Ross, M. & Szafran, J. (2020). Fake claims of fake news: Political misinformation, warnings, and the tainted truth effect. Political Behavior. 10.1007/s11109-020-09597-3. 

Gronchi, G. & Giovannelli, F. (2018). Dual process theory of thought and default mode network: A possible neural foundation of fast thinking. Frontiers in Psychology, 9, 1237. doi: 10.3389/fpsyg.2018.01237. 

Heuristic (2021). Wikipedia.  

Larson, H. J., Cooper, L. Z., Eskola, J., Katz, S. L., & Ratzan, S. C. (2011). Addressing the vaccine confidence gap. The Lancet, 378, 526–535.

Lewandowsky, S., Ecker, U.K.H., Seifers, C. M., Schwarz, N. &  Cook, J. (2012). Misinformation and its correction: Continued influence and successful debiasing. Psychological Science in the Public Interest, 13 (3), 106–131.  

Malinen, S., Koivula, A., Keipi, T. & Koiranen, I. (2018). Exploring selective exposure and selective avoidance behavior in social media. SMSociety '18, July 18–20, 2018, Copenhagen, Denmark. 

Metzger, M. J. & Flanagin, A. J. (2013). Credibility and trust of information in online environments: The use of cognitive heuristics. Journal of Pragmatics, 59, 210-220.

Motivated Reasoning. (n.d.). Psychology Research and Reference. 

Newport, F. (2013). Americans still think Iraq had weapons of mass destruction before the war. Gallup News Service. 

Newport, F. (2015). In U.S., percentage saying vaccines are vital dips slightly. 

Nickerson, R. (1998).  Confirmation bias: A ubiquitous phenomenon in many guises. Review of General Psychology, 2(2), 175–220. 

Paul, C. & Matthews, M. (2016). The Russian “firehose of falsehood” propaganda model: Why it might work and options to counter it. 

Pedersen, A., Griffiths, B., & Watt, S. E. (2008). Attitudes toward out-groups and the perception of consensus: All feet do not wear one shoe. Journal of Community & Applied Social Psychology, 18(6), 543–557.

Pennycook, G., Bear, A., Collins, E. T. & Rand, D. G. (in press). The implied truth effect: Attaching warnings to a subset of fake news headlines increases perceived accuracy of headlines without warning. Management Science. 

Pennycook, G., Cannon, T. D., & Rand, D. G. (2018). Prior exposure increases perceived accuracy of fake news. Journal of Experimental Psychology: General, 147(12), 1865-1880. DOI: 10.1037/xge0000465.

Pennycook, G., McPhetres, J., Zhang, Y., Lu, J. G. & Rand, D. G. (2020). Fighting COVID-19 misinformation on social media: Experimental evidence for a scalable accuracy nudge intervention. Psychological Science, 31(7) 770–780

Pennycook, G. & Rand, D. (2020). Who falls for fake news? The roles of bullshit receptivity, overclaiming, familiarity, and analytic thinking”. Journal of Personality, 88, 185-200.

Reber, R. & Unkelbach, C. (2010). The Epistemic status of processing fluency as source for judgments of truth”. Review of Philosophy and Psychology, 1 (4), 563–581.

Salwen, M.B. & Dupagne, M. (1999). The third-person effect: Perceptions of the media’s influence and immoral consequences. Communication Research, 26(5), 523-549.

Schipani, V. (2016). GMOs didn’t cause the Zika outbreak. 

Shane, T. (2020a). The psychology of misinformation: How to prevent it. First Draft.

Shane, T. (2020b). The psychology of misinformation: Why it’s so hard to correct. First Draft. 

Shane, T. (2020c). The psychology of misinformation: Why we’re vulnerable. First Draft.

Sippit, A. (2019). The backfire https://fullfact.org/blog/2019/mar/does-backfire-effect-exist/ effect: Does it exist? And does it matter for factcheckers? Full Fact.  

Stefanita, O., Corbu, N. & Buturoiu, R. (2018). Fake news and the third-person effect: They are more influenced than me and you. Journal of Media Research, 11( 3), 5-23. 

Stray, J. (Feb 27, 2017), Defense Against the Dark Arts: Networked Propaganda and Counter-Propaganda, Tow Center for Digital Journalism, Medium. 

Stroud, N. J. (2017). Selective exposure theories. In: K. Kenski & K. H. Jamieson (Eds.). The Oxford Handbook of Political Communication. 

Swire-Thompson, B. & DeGutis, J. & Lazer, D. (2020). Searching for the Backfire Effect: Measurement and Design Considerations. Journal of Applied Research in Memory and Cognition. 9. 10.1016/j.jarmac.2020.06.006.  

Swire-Thompson, B. & Ecker, U. (2018). Misinformation and its correction: Cognitive mechanisms and recommendations for mass communication.  In B. G. Southwell, E. A. Thorson & L. Sheble (Eds.) Misinformation and Mass Audiences. University of Texas Press.

Taddicken, M. & Wolff, L. (2020). Fake news’ in science communication: Emotions and strategies of coping with dissonance online. Media and Communication, 8 (1), 206–217.

Travis, S. (2010). CNN poll: Quarter doubt Obama was born in U.S. 

Wardle, C. & Derakhshan (2017).  Information disorder: Toward an interdisciplinary framework for research and policymaking. The Council of Europe.  

Weaver, K., Garcia, S. M., Schwarz, N. & Miller, D. T. (2007). Inferring the popularity of an opinion from its familiarity: A repetitive voice can sound like a chorus. Journal of Personality and Social Psychology, 92 (5), 821–833.

WikiMedia UK (2017). Evidence provided to the UK parliamentary inquiry on fake news.

Ieteicamie informācijas avoti

Shane, T. (2020a). The psychology of misinformation: How to prevent it. First Draft.

Shane, T. (2020b). The psychology of misinformation: Why it’s so hard to correct. First Draft. 

Shane, T. (2020c). The psychology of misinformation: Why we’re vulnerable. First Draft.

Ieteicamie video

Shane, T. (2020). The psychology of misinformation: Webinar.