Nodarbības apraksts

Šīs nodarbības galvenais mērķis ir iepazīstināt  ar informācijas traucējumu konceptiem, lai palīdzētu studentiem atpazīt dažādu veidu informācijas traucējumus, ka arī uztvert tos analītiski un kritiski.

Nodarbības sekundārais mērķis ir sniegt vadlīnijas pasniedzējiem, kuri vēlas izmantot nodarbības saturu, lai mācītu savus studentus.

Šie mērķi palīdz atklāt galvenās kategorijas un biežākos informācijas traucējumu tipus, kā arī vadlīnijas ka mācīt priekšmetu.

Studenti, kuri būs sekmīgi apguvuši šo nodarbību, spēs:

• atpazīt informācijas traucējumus;
• definēt, identificēt un noteikt galvenās informācijas traucējumu kategorijas (misinformacija, dezinformācija un kaitnieciska informācija);
• definēt, identificēt un noteikt galvenās informācijas traucējumu tipus (satura manipulācija, viltus saturs, safabricēts saturs).

Pasniedzēji, kuri būs sekmīgi apguvuši šo nodaļu, spēs izprast kā mācīt par informācijas traucējumiem.

Nodarbības struktūra

Nodarbība sastāv no šādām daļām:

• nodarbības apraksts (mērķi, satura izklāsts un mācību rezultāti),
• nodarbības struktūra;
• vadlīnijas studentiem;
• vadlīnijas pasniedzējiem (kā sagatavoties; izmantojamās metodes; ieteikumi);
• saturs (mācību materiāli un vingrinājumi);
• tests;
• informācijas resursi (izmantotie avoti, ieteicamie avoti un video).

Galvenie nodarbības mērki, satura izklāsts un mācību rezultāti ir raksturoti nodaļas apraksta daļā. Saturs ietver visus mācību materiālus un ar to saistītos uzdevumus. Tests sastāv no jautājumiem ar atbilžu variantiem, tas palīdzēs studentiem novērtēt savu progresu. Avoti sastāv no izmantotājiem avotiem un ieteicamajiem avotiem tālākai pētniecībai. Izmantotie avoti ir to materiālu saraksts, kas tikusi izmantoti mācību materiāla sagatavošanā. Ieteicamie avoti sastāv no papildu avotiem un video, kas ir ļoti ieteicami, lai uzzinātu vairāk par nodaļas tematu.  Vadlīnijas studentiem iekļauj instrukcijas un ieteikumus studentiem. Vadlīnijas pasniedzējiem palīdz pasniedzējiem dažādās mācību procesa fāzēs un sniedz noderīgus ieteikumus.

Vadlīnijas studentiem

Studentiem jāizlasa teksts, jānoskatās rekomendētie video un jāizpilda vingrinājumi. Vēlams ieskatīties ieteicamajos avotos, lai uzzinātu vairāk par tematu. Pēc iepazīšanās ar nodarbības saturu, ieteicam veikt testu, lai novērtētu savu progresu. Ja nepieciešams pārskatīt mācinbu materiālu vēlreiz.

Vadlīnijas pasniedzejiem

Vadlīnijas pasniedzējiem ietver ieteikumus un padomus, kā izmantot šīs nodarbības saturu macību procesā par informācijasa traucējumiem.

Sagatavošanās

Ieteicams sagatavot prezentāciju (PowerPoint/Prezi/Canva) par nodaļas tēmu, kas papildināta ar vizuāliem materiāliem (attēli un videoklipi) un uzskatāmiem piemēriem. Ieteicams arī pielāgot šīs nodaļas piemērus un vingrinājumus, lai tie ir piemēroti mērķauditorijai. Vietējo piemēru izvēle (konkrētā valstī) saistībā ar pašreizējām vai labi zināmām problēmām palīdz skaidrāk ilustrēt jautājumu. Tas arī palīdz pievērst studentu uzmanību. Jo pazīstamāki un populārāki būs piemēri, jo labāk tiks nodots vēstījums. Vietējās (valsts) faktu pārbaudes platformas var būt labs avots to ziņu vai gadījumu izpētei, kas jau ir pārbaudītas un marķētas.

Nodarbības uzsākšana

Studentu iesaistīšanai var noderēt īss tests (3–5 jautājumi), izmantojot platformu Kahoot, vai atsevišķu jautājumu uzdošana, izmantojot Mentimeter. Jautājumi var kalpot gan kā motivējošs instruments, gan kā rīks, ar kura palīdzību iespējams apzināt studentu esošās zināšanas un izpratni par nodarbības tēmu. Daži jautajumu piemēri: Kas ir dezinformacija? Kas ir misinformācija? Kas ir viltus saturs?

Izmantojamās metodes

Mācību procesā var tikt izmantotas dažādas metodes, piemēram:

• Lekcija
• Diskusija
• Darbs grupās
• Pašrefleksija

Ieteikumi pasniedzējiem

Iesildīšanās

Lai efektīvi iesaistītu dalībniekus mācību procesā un vienotos par to, kas tiks apgūts nodarbības laikā, tās sākumā var iesildošus uzdot jautājumus par tematu informācijas traucējumi. Tas var tikt organizēts kā grupu darbs, lūdzot studentiem apkopot un pārrunāt idejas, vai arī individuāli, aicinot katru dalībnieku uzrakstīt savas idejas uz līmlapiņas.

Aktivitātes soļi:

• Lūgt studentus nosaukt informācijas traucējumu piemērus;
• Aicināt studentus kategorizēt nosauktos piemērus un paskaidrot kā tie atšķiras;
• Aicināt studentus identificēt jomas, kurās novērojama dezinformācija (piemēram, politika, ekonomika, veselība, tehnoloģijas, sociālie jautājumi, izklaide, slavenības un citi);
• Pajautājiet studentiem vai viņi ir saskārušies ar dezinformāciju un kādā formā (video, raksti, ziņas un citi);
• Pajautājiet studentiem, kā viņi atšķir nepatiesu informāciju;
• Pajautājiet studentiem, cik bieži viņi domā, ka saskaras ar dezinformāciju.

Pēc diskusijas pārliecinieties, vai studenti spēj atšķirt apzinātu un netīšu nepatiesas informācijas izplatīšanu (noteikt atšķirību starp dezinformāciju un misinformāciju). Studentiem jāizprot, ka viņu izpratnes līmenis vai faktiskums (pakāpe, kādā viltus ziņas balstās uz faktiem), var  atšķirties.

Nodarbības mērķa paskaidrošana

Nodarbības mērķim  jābūt skaidram, šajā gadījumā tas ir konceptualizēt dezinformāciju kā parādību, kas ietekmē mūsu dzīvi un lēmumu pieņemšanu. Pēc iesildošajiem jautājumiem būs vieglāk izskaidrot nodarbības mērķi.

Nodarbības satura izklāsts

Izklāstot nodarbības saturu, noteikti komunicējiet ar studentiem un mudiniet viņus aktīvi iesaistīties.

• Pirms iepazīstiniet ar dezinformācijas definīciju, lūdziet studentiem formulēt savu.
• Iepazīstinot ar izplatītākajiem informācijas traucējumu veidiem, lūdziet dalībniekus piedāvāt reālas dzīves piemērus. Sniedziet komentārus par piemēriem neatkarīgi no tā, vai tie pieder kategorijai, par kuru runājat.
• Sniedzot piemērus, izvēlieties reālās pasaules piemērus. Un izpētiet pēc iespējas vairāk informācijas par savu piedāvāto piemēru, lai pēc studentu lūguma jūs varētu paskaidrot sīkāk.
• Izvēloties piemērus, pārliecinieties, ka tie pilnībā atbilst tās kategorijas definīcijai, par kuru tiek runāts. Daži piemēri var ietvert vairāk kā vienu kategoriju, tas iesācējiem varētu būt mulsinoši.
• Izvēloties piemērus no sociālajiem medijiem, noteikti norādiet sākotnējo ziņu ar reakcijām (patīk; dalīties), lai varētu demonstrēt efekta lielumu.
• Sniedziet dažus piemērus (tie var būt arī izdomāti scenāriji) ar detalizētu informāciju un lūdziet dalībniekus izlemt, kāda veida informācijas traucējumi tie ir.
• Pēc iepazīstināšanas ar informācijas traucējumu veidiem, lūdziet studentiem iedalīt šos veidus trīs galvenajās kategorijās (dezinformācija, misinformācija, kaitnieciska informācija) kā nākamajā piemērā.

  Avots: Humprecht, Esserl & Van Aelst, 2020, lpp. 495

Noslēgums

Sniedziet nodarbības kopsavilkumu un uzdodiet dažus jautājumus, kas palīdzētu izcelt būtiskāko satura izklāstā. Sekojošie jautājumi var palīdzēt:

• Lūdziet studentiem aprakstīt informāciju, ar kuru viņi ir saskārušies tiešsaistē un kas sākotnēji šķita patiesa, bet vēlāk izrādījās nepatiesa.
• Pajautājiet studentiem, vai viņi kādreiz ir dalījušies ar nepatiesu informāciju un pēc tam to sapratuši.
• Pajautājiet studentiem, cik ļoti, viņuprāt, viņus ietekmē dezinformācijas izplatība.
• Pajautājiet studentiem, ja kāds neapzināti izplata nepatiesu informāciju, vai šai personai ir tāda pati atbildība par sekām kā personai, kas apzināti izplata dezinformāciju.

Saturs: informācijas traucējumi

Ievads

Tā kā jēdziens “viltus ziņas” neaptver visu maldinošo saturu (daži no tiem pat nav viltoti), tika ieviests jauns jēdziens, ko sauc par “informācijas traucējumiem”. Informācijas traucējumi ir ļoti sarežģīta parādība. Daži to veidi ir mazāk kaitīgi un tos varētu raksturot kā zema līmeņa informācijas piesārņojumu, savukārt citi ir sarežģītāki un dziļi maldinoši  (Wardle & Derakhshan, 2017, p. 20; Wardle, 2019, p. 57; Wardle, 2020).

Informācijas traucējumu sadalīšana kategorijās palīdz labāk izprast mūsdienu informācijas ainavu. Šajā modulī ir aprakstītas galvenās kategorijas un dažādi informācijas traucējumu veidi.

Informācijas traucējumu galvenās kategorijas

Ir trīs galvenās informācijas traucējumu kategorijas, proti, misinformācija, dezinformācija un kaitnieciska informācija. Atšķirības starp šīm trim kategorijām raksturo kaitējuma un nepatiesības apmērs  (Wardle & Derakhshan, 2017, p. 20; Wardle, 2020). Ir svarīgi atšķirt ziņas, kas ir patiesas, no tām, kas ir nepatiesas, un ziņas, kas ir radītas, ražotas un/vai izplatītas ar ļaunu nodomu, no tām, kas tādas nav (Wardle & Derakhshan, 2017, p. 20).

Avots: Wardle, 2019, p. 9 lpp. 495

Dezinformācija

Dezinformācija ir saturs, kas ir apzināti nepatiess un tiek izplatīts, lai radītu kaitējumu (Wardle, 2019, p. 8; Wardle & Derakhshan, 2017, p. 20). Safabricēts vai apzināti manipulēts audiovizuāls saturs, tīši radītas sazvērestības teorijas vai baumas ir daži šīs kategorijas piemēri (Staats, 2021).

Misinformācija

Misinformācija ir nepatiesa informācija, kas tiek izplatīta, bez nodoma radīt kaitējumu. Ja dezinformāciju izplata persona, kura neapzinās, ka tā ir nepatiesa vai maldinoša, tā kļūst par  misinformāciju (Wardle & Derakhshan, 2017, 20. lpp.; Wardle, 2019, 2019, 8. lpp.). Šajā kategorijā tiek ņemtas vērā arī nejaušas kļūdas, piemēram, neprecīzi fotoattēlu paraksti, datumi, statistika, tulkojumi. Pat satīra var kļūt par dezinformāciju, ja to uztver nopietni,  (Staats, 2021).

Kaitnieciska informācija

Kaitnieciska informācija ir patiesas informācijas izplatīšana, lai nodarītu kaitējumu, pārvietojot informāciju, kurai jāpaliek privātai uz publiskoi sfēru (Wardle & Derakhshan, 2017, 20. lpp.). Citiem vārdiem sakot, tā ir apzināta privātas informācijas publicēšana personiskām vai korporatīvajām interesēm (Staats, 2021). Šis termins arī definē patiesas informācijas (piemēram, konteksta, datuma vai laika) ļaunprātīgu izkropļojumu pirms tās publicēšanas (Wardle, 2019, 8. lpp.).

Izplatītākie informācijas traucējumu veidi

Iepriekš minētajās trīs visaptverošajās kategorijās ir dažādi informācijas traucējumu veidi, kas palīdz izprast šīs ekosistēmas sarežģītību (Wardle, 2019, p. 12; Groundview, 2018; Turcilo & Obrenovic, 2020; Tandoc, Lim & Ling, 2018).

Avots: Groundview, 2018

Satura manipulācija

Satura manipulācijas gadījumā autentiskais saturs tiek kādā veidā bojāts vai apstrādāts. Tajā aprakstīts patiess saturs, bieži vien tie ir fotoattēli vai videoklipi, taču notikusi kāda aspekta maiņa, lai maldinātu lasītāju (Wardle, 2019, 46. lpp.; Wardle, 2020).

Manipulācija ar attēliem ir kļuvusi par ierastu praksi, attīstoties digitālajām tehnoloģijām un jaudīgai attēlu apstrādes programmatūrai. Materiāla pārveida var būt ļoti minimālas līdz pat sarežģītai. Vienkārši pielāgojumi var ietvert krāsu piesātinājuma palielināšanu un nelielu elementu noņemšanu. Invazīvākas izmaiņas var ietvert elementu noņemšanu vai ievietošanu attēlā (Tandoc, Lim & Ling, 2018, 144. lpp.). Tā ir spēcīga taktika, jo tās pamatā ir īsts saturs (Wardle, 2019, 46. lpp.;  Wardle, 2020).

Safabricēts saturs

Šajā kategorijā ir aprakstīts saturs, kuram nav faktiska pamata un kas ir 100% izdomāts (Wardle, 2019, 52. lpp.; Wardle, 2020; Tandoc, Lim & Ling, 2018, 143. lpp.).

Dziļie viltojumi / Deepfakes

Deepfakes ir vēl viens viltota satura piemērs. To izmanto, lai izveidotu videoklipu, kurā kādas personas seja un balss tiek digitāli pārveidotas tā, ka viņš izskatītos pēc kāda cita un teiktu vai darītu lietas, ko šī persona nekad nav darījusi (Wardle, 2019, 52. lpp.; Wardle, 2020). Deepfake izmanto spēcīgas metodes, piemēram, mašīnmācīšanos un mākslīgo intelektu, lai manipulētu vai ģenerētu vizuālu un audio saturu ar lielu maldināšanas potenciālu (Deepfake, 2021).

Source: Deepfake, 2021

Maldinošs saturs

Maldinoša satura izmantošana nav nekas jauns un tā  vienmēr ir bijusi problēma gan žurnālistikā, gan politikā. Tam var būt dažādi veidi, piemēram, daļēja citāta izmantošana, lai atbalstītu viedokli, statistikas izveide, kas apstiprina konkrētu apgalvojumu, lēmums kādu informāciju neaptvert, jo tas grauj argumentu, fotoattēla apgriešana, lai ierāmētu notikumu īpašā veidā (Wardle, 2019, 24. lpp.; Wardle, 2020).

Viltus konteksts

Šī kategorija tiek izmantota, lai aprakstītu īstu saturu, bet ir pārveidots un tiek kopīgots ar nepatiesu kontekstuālu informāciju. Tas bieži notiek jaunāko ziņu notikuma laikā, kad vecie attēli tiek pārpublicēti. Tas mēdz notikt arī gadijumos,kad vecie ziņu raksti tiek atkārtoti publicēti kā jauni, kad virsraksts joprojām potenciāli atbilst aktuālajiem notikumiem (Wardle, 2019,, 28. lpp.;  Wardle, 2020).

Viltus sakarības / kliksķu ēsmas

To sauc par klikšķu ēsmu (clickbait), ko izmanto, lai piesaistītu uzmanību un piesaistītu klikšķus, izmantojot diezgan maldinošus un sensacionālus virsrakstus, vizuālos materiālus vai parakstus (Wardle, 2019, 20. lpp.; Wardle, 2020). Tiešsaistes ziņas mūsdienās bieži vien ir saistītas ar cīņu par lapu skatījumiem, un tāpēc tiek izplatīti klikšķu ēsmu virsraksti (Chen, Conroy & Rubin 2015). Lai gan kaitējums ir minimāls, tas negatīvi ietekmē cilvēku uzticēšanos un attiecības ar ziņām, un tāpēc kliksķu ēsmas tiek uzskatītas par informācijas traucējumu veidu (Wardle, 2019, 2019, 20. lpp.; Wardle, 2020).

Manīgs saturs

Šajā kategorijā ir aprakstīta uzdošanās par patiesiem avotiem. Piemēram, kopā ar nepatiesu saturu tiek izmantots labi pazīstama zīmola vai nosaukuma logotips. Viens no spēcīgākajiem veidiem, kā cilvēki vērtē saturu, ir tas, ja to ir izveidojusi organizācija vai persona, kuru viņi jau pazīst un kam uzticas. Uzticamas ziņu organizācijas logotipa, pazīstamas personas vai žurnālista vārda pievienošana ziņu stāstam (tekstam, fotoattēlam vai videoklipam) palielina iespēju, ka cilvēki uzticēsies saturam, to nepārbaudot (Wardle, 2019, 34. lpp.; Wardle, 2020).

Sazvērestības teorijas

Informācijas traucējumu sarakstam var pievienot arī sazvērestības teorijas. Sazvērestības teorijas mēģina izskaidrot nozīmīgus notikumus un apstākļus kā slepenu un spēcīgu cilvēku un grupu ļaunprātīgas darbības (Douglas, 2021, 270. lpp.). Tos neapstiprina pierādījumi, kas izturētu pārbaudi, taču tas neliedz cilvēkiem ticēt šīm teorijām (Lewandowsky & Cook, 2020, 3. lpp.). Piemēram, vairāk nekā trešdaļa amerikāņu uzskata, ka globālā sasilšana ir bledība, un vairāk nekā puse uzskata, ka Lī Hārvijs Osvalds (Lee Harvey Oswald) Džona F. Kenedija (John F. Kennedy) slepkavībā nav rīkojies viens (Douglas, Sutton & Cichocka, 2017, 538. lpp.).

Līdz ar globālās pandēmijas uzliesmojumu sociālajos medijos ir strauji izplatījušās vairākas nepamatotas sazvērestības un nepierādīti apgalvojumi par alternatīvām COVID-19 ārstēšanas metodēm, kurām trūkst medicīnisku pierādījumu (Canales, 2020).

Ziņu satīra un ziņu parodija

Parasti ziņu satīra un parodija nav iekļauta informācijas traucējumu tipoloģijā, jo šajā gadījumā nav nodoma maldināt vai nodarīt kaitējumu. Tomēr pastāv iespēja, ka šādas ziņās apmānīs cilvēkus. Kad ziņu satīra vai parodija tiek publicēta  un atkārtoti kopīgots, sākotnējais satura konteksts un norādes tiek zaudētas. Bieži vien laika gaitā cilvēki vairs neapzinās, ka saturs ir satīra vai parodija, un, visticamāk, uzskata, ka tā ir patiesība. Dažkārt dezinformācijas aģenti apzināti apzīmē saturu kā satīru, lai nodrošinātu, ka tas netiks veikta faktu pārbaude, un kā veidu, lai attaisnotu jebkādu šī satura radīto kaitējumu (Wardle, 2019, 14. lpp.; Wardle, 2020).

Lai gan parodijai un satīrai ir daudz kopīgu īpašību, piemēram, abas paļaujas uz humoru kā līdzekli auditorijas piesaistīšanai, starp tām ir dažas atšķirības. Satīra attiecas uz ziņu programmu imitāciju, kurās tiek izmantots humors vai pārspīlējums, lai iepazīstinātu auditoriju ar jaunumiem. Savukart, parodija atdarina galvenos ziņu medijus un to prezentācijas formātu, tomēr humora piešķiršanai izmanto fiktīvu informāciju (Tandoc, Lim & Ling, 2018, 2018, 141.–142. lpp.).

Tādos gadījumos kā šis un gadījumos, kad parodija sasniedz plašu auditoriju, piemēram, 1. aprīļa dienā, daudzi cilvēki var tikt piemuļķoti.

Sponsorēts saturs

Reklāmas materiāli, kas publicēti īstu ziņu un preses relīžu aizsegā kā ziņas, arī tiek raksturoti kā informācijas traucējumi. Tie parādās, kad sabiedrisko attiecību speciālisti uzņemas žurnālistu lomu, lai ziņu medijos ievietotu mārketinga vai citus pārliecinošus ziņojumus. Dažreiz video ziņu izlaidumi ( iepriekš veidoti video, ko veido sabiedrisko attiecību firmas, lai pārdotu vai reklamētu produktu, uzņēmumu vai ideju) tiek nodrošināti televīzijas ziņu kanāliem, lai tos varētu iekļaut faktiskā ziņu raidijumā. Lai gan satura lietojumu nosaka ziņu aģentūras, tā izcelsmes neskaidrība var maldināt auditoriju, liekot domāt, ka veidotās ziņas ir pilnīgi objektīvas (Tandoc, Lim & Ling, 2018, 2018, 145.–146. lpp.).

Propaganda

Šajā gadījumā saturs tiek izmantots, lai veidotu attieksmi, vērtības un zināšanas (Groundview, 2018). Propaganda attiecas uz ziņām, kuras bieži veido politiska apvienība, lai ietekmētu sabiedrības uztveri. Acīmredzamais mērķis ir panākt labumu kādai publiskai personai, organizācijai vai valdībai. Līdzīgi kā reklāma, propaganda bieži vien balstās uz faktiem, bet ietver neobjektivitāti, kas veicina noteiktu viedokli vai perspektīvu. Šāda ziņu un viedokļu sapludinašana slēpjas aiz objektīvas ziņas apropriācijas, tomēr tās mērķis bieži vien ir pārliecināt, nevis informēt (Tandoc, Lim & Ling, 2018 2018, 146.–147. lpp.).

Vingrinājumi

Tests

Izmantotie avoti

Ansari, T. ( March 25, 2018). People are sharing a fake picture of a Parkland survivor tearing up the constitution. BuzzFeed. 

BBC. (April 1, 2007). Fairy fool sparks huge response. 

BBC. (November 28, 2012). China paper carries Onion Kim Jong-un ‘heart-throb’ spoof. 

Canales, S. B. (2020). The Australian Libraries and Information Association and National Archives band together against disinformation. The Canberra Times. 

Chen, Y., Conroy, N.J. & Rubin, V.L. (2015). Misleading online content: Recognizing clickbait as ‘false news’. In Proceedings of the 2015 ACM on Workshop on Multimodal Deception Detection, Seattle, Washington, USA: ACM.

CrossCheck. (March 2, 2017). Was Macron’s campaign for the French presidency financed by Saudi Arabia? No.

CrossCheck. (May 5, 2017). Did Emmanuel Macron open an offshore account? 

CrossCheck. (April 22, 2017). Did London Muslims “celebrate” a terrorist attack on the Champs-Elysees? 

Deepfake. (2021). Wikipedia. 

Douglas, K.M., Sutton, R.M. & Cichocka, A. (2017).The Psychology of conspiracy theories. Current Directions in Psychological Science, 26(6), 538-542. doi:10.1177/0963721417718261

Douglas, K.M. (2021). COVID-19 conspiracy theories. Group Processes & Intergroup Relations, 24(2), 270-275. doi:10.1177/1368430220982068

Elassar, A. (March 17, 2020). One dangerous coronavirus 'self-check test' is circulating on social media. Here's why you should avoid it. CNN.  

EUvsDisinfo (September 7, 2019). Disinfo: A British spy admits to killing Princess Diana on the instructions of Prince Philip. 

Evon, D. (April 23, 2019). Were piles of rubbish left in Hyde Park by global-warming protesters? Snopes. 

Firstdraft (2020). Too much information: a public guide to navigating the infodemic. 

Gertz, B. (January 26, 2020). Coronavirus may have originated in lab linked to China’s biowarfare program. The Washington Times. 

Get Smart About News (May 4, 2021). 

Groundview. (2018). INFOGRAPHIC: 10 types of mis and disinformation. 

The Guardian (November, 27, 2012). China's People's Daily falls for Kim Jong-un 'sexiest man alive' spoof. 

Humprecht, E. , Esserl, F. & Van Aelst, P. (2020). Resilience to online disinformation: A framework for cross-national comparative research. The International Journal of Press/Politics, 25(3), 493–516. 

Ivshina, O. (October 16, 2015). Flight MH17: Russia and its changing story. BBC. 

Khaldarova, I. & Pantti, M. (2016). Fake news: The narrative battle over the Ukrainian conflict. Journalism Practice, 10 (7), 891–901.

Lewandowsky, S., & Cook, J. (2020). The Conspiracy Theory Handbook. 

LaCapria, K. (June 20, 2017). Did a Retired MI5 Agent Confess to Killing Princess Diana? Even real deathbed confessions are questionable enough. Snopes. 

McGuire, C. (June 11, 2020). You can buy a house for £1 in this Italian town – where they’ve had no cases of coronavirus. The Sun. 

The Onion (November 11, 2012). Kim Jong-Un Named The Onion's Sexiest Man Alive For 2012 [UPDATE].

Podesta emails. (2021). Wikipedia. 

Reuters (June 17, 2020). Fact check: Old fabricated Obama “Kenyan birth certificate” resurfaces. 

Saavedra, A.V. (2020). I'm not one of those victims of clickbait, am I? Coco Solution. 

Schiffer, Z. (March 12, 2020). A viral list of dubious coronavirus tips claims to be from Stanford — it isn’t. The Verge. 

Staats, B. (2021). Misinformation, disinformation, malinformation: What's the difference? Minitex. 

Stanglin, D. (December, 19, 2012). Design college says eagle-snatching-kid video a hoax. USA Today. 

Swire-Thompson, B. & Ecker, U. (2018). Misinformation and its correction: Cognitive mechanisms and recommendations for mass communication.  In B. G. Southwell, E. A. Thorson & L. Sheble (Eds.) Misinformation and Mass Audiences. University of Texas Press.

Tandoc, E.C., Lim, Z. W.  & Ling, R. (2018). Defining “fake news”. Digital Journalism, 6(2), 137-153. DOI: 10.1080/21670811.2017.1360143. 

Tapper, J. (October 18, 2016). Wikileaks seems to reveal top Clinton advisers' frustration with the Clintons over political attacks. CNN. 

Turcilo, L. & Obrenovic, M. (2020). Misinformation, disinformation, malinformation: Causes, trends and their influence on democracy. A Publication of Heinrich Boll Foundation. 

Wardle, C. (2019). First Draft’s essential guide to understanding information disorder. First Draft. 

Wardle, C. (2020). The Age of information disorder. In C. Silverman (Ed.). Verification Handbook for Disinformation and Media Manipulation, 3rd Ed. European Journalism Centre.   

Wardle, C. & Derakhshan, H. (2017).  Information disorder: Toward an interdisciplinary framework for research and policymaking. The Council of Europe. 

Ieteicamie avoti

Lewandowsky, S., & Cook, J. (2020). The Conspiracy Theory Handbook.  

Silverman, C. (2016). Here are 50 of the Biggest Fake News Hits on Facebook from 2016. BuzzFeed. 

Tandoc, E.C., Lim, Z. W.  & Ling, R. (2018). Defining “fake news”. Digital Journalism, 6(2), 137-153. DOI: 10.1080/21670811.2017.1360143. 

Turcilo, L. & Obrenovic, M. (2020). Misinformation, disinformation, malinformation: Causes, trends and their influence on democracy. A Publication of Heinrich Boll Foundation. 

Wardle, C. (2018). Information disorder: The essential glossary. 

Wardle, C. (2019). First Draft’s essential guide to understanding information disorder. First Draft. 

Wardle, C. (2020). The Age of information disorder. In C. Silverman (Ed.). Verification Handbook for Disinformation and Media Manipulation, 3rd Ed. European Journalism Centre.   

Wardle, C. & Derakhshan, H. (2017).  Information disorder: Toward an interdisciplinary framework for research and policymaking. The Council of Europe. 

Ieteicamie video

DiResta, R. (2020). Conspiratinol thinking. Checkology. 

Wardle, C. (2019). Deepfakes: Is this video even real? NYT (NewYork Times) Opinion. 

Wardle, C. (2020). Misinformation. Checkology.

Wardle, C. (2020). Why we don’t say fake news. FirstDraft.